Publicēts: 06.01.2026.

Zobārsts ir bērna draugs, jo palīdz zobiem būt veseliem. Zobi ir daļa no cilvēka organisma, tāpēc bērnam ir jārada apziņa, ka veseli zobi ir norma un zobārsta apmeklējums ir nepieciešams, lai zobi tiktu pārbaudīti un būtu veseli.

Bērnu pirmo reizi ieteicams aizvest pie zobārsta laikā, kad šķiļas pirmie zobi. Zobārsts vecākiem sniegs informāciju par pareizu zobu kopšanu un uzturu.

Lielākam bērnam jau iepriekš ir jāizstāsta, kas ir zobārsts un zobu higiēnists. Zobārsts ir dakteris, kas pārbauda un nepieciešamības gadījumā ārstē zobus. Vizītes laikā zobārsts ne tikai pārbauda zobus, bet arī visu mutes dobumu, jo slimības var konstatēt ne vien zobos, bet arī smaganās. Ja zobi ir veseli, tad ar zobārstu atkal būs jātiekas pēc 6 mēnešiem. Ja kāds zobs ir slims, tas jāārstē.

Zobu higiēnists ir zobārsta lielais palīgs, jo higiēnists zina visu par to, kā uzturēt zobus veselus un tīrus. Viņš to iemāca arī savam mazajam pacientam un vizītes laikā notīra zobus ar speciālām zobu sukām un pastām.

  1. Maksas vai bezmaksas ārstēšana. Līdz bērna 18 gadu sasniegšanai vecākiem ir iespējams izvēlēties atvasei maksas vai bezmaksas zobārstniecības pakalpojumus. Bezmaksas zobārstniecība nozīmē, ka zobārstu praksei, klīnikai ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, kas apmaksā bērnu zobārstniecību. Vecākiem nav jāmaksā par šo pakalpojumu, ja bērnam veiktās manipulācijas ir iekļautas apmaksājamo skaitā. Ja bērnam tiek veikta manipulācija, kas nav iekļauta apmaksājamo skaitā, vecākiem ir jātiek informētiem, ka tas ir maksas pakalpojums pēc klīnikas cenrāža. Maksas zobārstniecībā ārstēšana tiek veikta pēc attiecīgā cenrāža.
  2. Ģimenes zobārsts. Ja vecāki jau ilgu laiku apmeklē kādu konkrētu zobārstu, tad, iespējams, viņi vēlas arī savu bērnu vest pie šī speciālista. To var droši darīt, tādējādi zobārsts var kļūt par ģimenes zobārstu.
  3. Bērnu zobārsts. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā ir bērnu zobārstniecības klīnika, kur var vērsties, ja ir īpaši sarežģīta situācija, piemēram, zobu traumas, vai bērnam nepieciešama ārstēšana narkozē. Taču turp var doties arī, lai veiktu jebkuru standarta manipulāciju. Šajā iestādē strādā tieši bērnu zobārsti. Arī daudzās privātpraksēs, klīnikās strādā tieši bērnu zobārsti. Jāņem vērā, ka bērnu zobārstniecībā ir nianses, kas atšķiras no pieaugušo zobārstniecības.
  4. Saderība. Vecākiem ir jāizprot sava bērna raksturs un temperaments, jo no tā var būt atkarīgs, kādu zobārstu nepieciešams meklēt. Ir gadījumi, kad pie viena zobārsta bērns pat neatver muti, bet pie cita iet ar lielu prieku.
  5. Iepriekšēja izpēte. Pirms izvēlaties bērna zobārstu, paskatieties zobārstniecību mājas lapas – dažiem būs svarīgs zobārsta ārējais izskats, kādam pieredze, kāds vadīsies pēc draugu, paziņu ieteikumiem.
  6. Zvans uz izvēlēto klīniku. Laikus noskaidrojiet ārsta darba laikus, ārsta darba stilu – ir vai nav iepazīšanās vizītes, vai apmeklējuma laikā bērns var skatīties multiplikācijas filmu (ļoti daudzās klīnikās tas tiek piedāvāts, un daudziem bērniem tas ļoti palīdz), kādus materiālus izmanto zobu ārstēšanai (piemēram, piena zobiem iespējams likt krāsainās plombas, kas bērniem ļoti patīk) utt. Ja vēlaties aprunāties ar izvēlēto zobārstu, pirms vest pie viņa bērnu, pajautājiet administratorei, vai tas ir iespējams.
  1. Mutes dobuma un zobu veselība – vai visi bērna zobi ir izšķīlušies, vai ir pareizs sakodiens u.c.
  2. Mutes dobuma higiēna.
  3. Fluorīdus saturošas zobu pastas un zobu sukas izvēles parametri.
  4. Mutes “kaitīgie” paradumi (īkšķa sūkāšana, lūpu laizīšana u.c.).
  5. Bērna zobu augšanas attīstība un uztura ietekme uz mutes dobuma veselību.
  6. Zobu pārbaudes grafika sastādīšana. Bieži vien zobārsti vēlas redzēt bērnu ik pēc 6 mēnešiem, lai veidotu ar bērnu draudzīgu kontaktu, kā arī, lai uzraudzītu bērna zobus un novērstu jebkuras zobu problēmas.

Pirms došanās pie zobārsta vecākiem ir jāizstāsta savam bērnam, kas un kā notiks zobārsta vizītes laikā. Teikumu „iesim pie zobārsta vai zobu higiēnista, un tev tur neko nedarīs” labāk nelietot. Arī mutes atvēršana jau ir iejaukšanās bērna individuālajā pasaulē, un ir pārkāpts nekā nedarīšanas solījums. Noteikti jāizstāsta bērnam, kas ir “šprice” un kāpēc to dod. Tāpat jāpastāsta, ka aparāti, kas tiek lietoti zobu pārbaudē un labošanā, trokšņo. Katram vecumam ir savas īpatnības. Mazākam bērnam var stāstīt par lielu odiņu, kas nes miega maisu zobiņam, bet odiņš kož ne tikai kājā, bet arī nedaudz pie zobiņa. Tā zobiņš aizmigs. Urbi var saukt par lielu, lielu zobu suku, kas iztīrīs zobu, jo zobos ir iemeties zobgrauzis. Jo lielāks caurums, jo vairāk zobgraužu – liela, liela ģimene. Savukārt lielākam bērnam, sākot no 5 gadu vecuma, stāstījums par zobārstu jāpietuvina realitātei. 

Ir svarīgi bērnu vest uz pirmo apskati, lai sadraudzētos ar speciālistiem, nevis lai sniegtu akūtu palīdzību sāpošam zobam. Pirmā zobārsta vizīte dod iespēju bērnam tikties ar zobārstu, draudzīgā veidā iepazīstoties. Šādas iepazīšanās vizītes ir ļoti lietderīgas gan mazajiem, gan pirmsskolas vecuma bērniem. Iepazīšanās vizītē bērns tiek izvizināts ar krēslu, viņam tiek parādīts, ka siekalu sūcējs kā liels zilonis ar snuķi var sasūkt veselu glāzi ūdens. Bērnam pašam rokās iedod urbja uzgali, viņš jūt, kā tas vibrē, ka no tā nāk gaiss un ūdens. Tāpat zobārsts var ielikt urbja uzgalī pulējamo birstīti un ļaut bērnam papulēt maketa žokli u.tml. Bērns nebaidīsies no tā, ko sapratīs un apgūs. Daži zobārsti var lūgt vecākiem sēdēt zobārsta krēslā un turēt savu bērnu klēpī pārbaudes laikā. Citreiz vecāki tiek lūgti pagaidīt uzgaidāmajā telpā, lai zobārsts varētu sadraudzēties ar mazo pacientu. Tas ir atkarīgs gan no bērna vecuma un vēlmēm, gan no bērna un vecāku temperamenta, ģimenes uzvedības modeļa.

Vēl viens ieteikums vecākiem - ņemt līdzi bērnu uz nelielām manipulācijām, kas tiek veiktas pašiem vecākiem, brāļiem, māsām – taču tikai tad, ja vecāki, brāļi, māsas paši nebaidās no zobārsta vai zobu higiēnista, kā arī procedūra nav ilga, jo bērns ātri var zaudēt interesi.