Cilvēka ķermenis ir kā māja, par ko ir jārūpējas, lai tā būtu tīra, skaista un omulīga.

Ķermeņa higiēna nozīmē rūpes par tīrību, un tā ir nepieciešamība ne tikai skaistuma dēļ, bet arī tādēļ, lai organisms spētu aizsargāties pret dažādiem ārējiem nelabvēlīgiem faktoriem (baktērijām, vīrusiem, kairinātājiem). Tīrība tiešā veidā ir saistīta ar mūsu veselību.

Tāpat ir ar mutes dobumu – par zobiem, mēli un smaganām ir jārūpējas jau no agras bērnības. Regulāra zobu un mēles tīrīšana ne tikai noņems aplikumu, mazinās zobu bojāšanās risku un atsvaidzinās elpu, bet arī ļaus labi justies ikdienā.

Zobu aplikums

Ja zobi tiek tīrīti neregulāri vai nepietiekami ilgi un nepareizi, veidojas aplikums, kas sastāv no baktērijām un ēdienu atliekām. Tā ir balti dzeltena masa, kas visvairāk veidojas pie smaganu malas, zobu bedrītēs un starpzobu spraugās.

Aplikumā esošās baktērijas mutes siltajā un mitrajā vidē aug un vairojas. Šīm baktērijām, saskaroties ar cukuru, kas ir ēdienu un dzērienu sastāvā, veidojas skābe. Tieši šī skābe ir tas “zobgrauzis”, kas dara pāri zobiem un šķīdina zobu emalju, bojā zobu struktūru, veido kariesu. Jo vairāk mēs ēdam cukuru saturošu pārtiku, jo vairāk savairojas skābi veidojošās baktērijas, samazinot  zobu veselībai labvēlīgo baktēriju daudzumu.

Smaganu iekaisums

Ja zobu aplikums netiek notīrīts ilgāku laiku, aplikumā esošās baktērijas izstrādā toksīnus, kas bojā smaganas, radot iekaisumu, un tās sāk asiņot, kad zobi tiek tīrīti.

Veselas smaganas neasiņo. Ja, tīrot zobus, parādās asinis, tas nozīmē, ka ir izveidojies smaganu iekaisums – gingivīts.

Zobu tīrīšanas metodes atšķiras, bet nemainīgi paliek zobu kopšanas pamatprincipi, jo galvenais mērķis ir – veseli zobi, kas tiek regulāri un efektīvi tīrīti.

  • Zobi ir jātīra vismaz 2 reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas.
  • Zobu tīrīšanai ir jāizmanto vecumam atbilstoša zobu suka un fluorīdus saturoša zobu pasta.
  • Pirms zobu tīrīšanas mute ir jāizskalo ar ūdeni.
  • Zobu tīrīšanas ilgums ir 2 - 3 minūtes.
  • Pēc zobu tīrīšanas liekais zobu pastas daudzums ir jāizspļauj vai mute ir jāizskalo ar nelielu ūdens daudzumu.
  • Zobu suka nespēj iztīrīt ciešas starpzobu virsmas, tālab pirms zobu tīrīšanas zobus ir nepieciešams diegot.
  • Ja pēc ēdienreizes nav iespējams iztīrīt zobus, muti vēlams izskalot ar tīru ūdeni vai izmantot košļājamo gumiju bez cukura.
  • Jau no mazotnes bērnam pašam ir jāļauj tīrīt sev zobus, jo tā veidojas zobu tīrīšanas ieradums, bērns pierod pie zobu sukas, zobu pastas un sajūtām, kādas rodas, tīrot zobus. Tomēr, lai bērnam būtu tīri zobi, vecākiem tie noteikti ir jāpārtīra, veltot katram zobam uzmanību. Zobu pārtīrīšanu vecākiem vajadzētu veikt līdz bērna 8–10 gadu vecumam.

Zobi ir jātīra ne tikai regulāri, bet arī atbilstoši bērna vecumam, piedomājot par zobu tīrīšanas metodi. Dažādos vecumposmos zobu tīrīšanas metodes atšķirsies, jo spēja veikt noteiktas zobu tīrīšanas kustības veidojas līdz ar bērna fizisko attīstību. Iesākumā bērns var veikt horizontālas zobu tīrīšanas kustības, vēlāk iemācās veikt apļveida kustības. Pirmsskolas un sākumskolas vecumā piemērotākā zobu tīrīšanas kustība ir apļveida kustība, zīmējot uz zobiem aplīšus, jo to var paveikt ikviens. Tomēr, ja bērna spēja manipulēt ar zobu suku attīstās lēni, tad var turpināt ar horizontālām kustībām.

Pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošāka ir KAI metode, kas ir vieglāk izpildāma, bet vēlākā vecumā – rotācijas metode, kas mazākiem bērniem ir par sarežģītu.

Zobu tīrīšanas metode pirmsskolas vecuma bērniem – KAI

KAI metodes (S. Grimm, 2008) pamatā – kožamo virsmu notīrīšana ar mazām, vibrējošām kustībām, bet sānu virsmu notīrīšana ar apļveida kustībām. Tīrot zobus, zobu suka bērnam ir jātur dominējošajā rokā (tajā, ar kuru ēd, zīmē, raksta).

Vispirms ir jānotīra zobu kožamās virsmas (K), tad ārējās sānu virsmas (A) un tam seko zobu iekšējo sānu virsmu (I) tīrīšana. Izmantojot apzīmējumu KAI, bērniem ir vieglāk atcerēties secību, kādā ir jātīra zobu virsmas.

zobu tirisanas metode

Rotācijas metodes pamatā ir apļveida kustības, novietojot zobu sukas sariņus slīpi – 45º leņķī – pret zobiem un smaganām, lai daļa zobu sukas sariņu būtu uz smaganām.

rotacijas metode

Zobu tīrīšana tiek uzsākta ar dzerokļu kožamām virsmā, izdarot šurpu turpu kustības. Tā tiek  iztīrītas visas zobu rieviņas un bedrītes.

Nākamās tiek notīrītas visas ārējās virsmas, veicot apļveida (horizontālas) kustības, kas tiek atkārtotas 10 reizes. Vienā reizē zobu suka notīra 2–3 zobus.

Kad ir notīrītas zobu ārējās virsmas, tāpat notīra iekšējās virsmas. Tādas pašas kustības tiek veiktas apakšžoklī.

Pēc zobu iztīrīšanas ar zobu suku jānotīra arī mēle, bet liekais zobu pastas daudzums ir jāizspļauj vai mute ir jāizskalo ar nelielu ūdens daudzumu.

Mēli ir vēlams tīrīt katrā zobu tīrīšanas reizē. Vislabāk ir lietot speciālu mēles tīrītāju vai zobu suku ar mīkstiem sariņiem. Mēli tīra virzienā no mēles saknes uz tās galu. Lai mēli notīrītu iespējami labi, vēlams to izbāzt ārā no mutes iespējami tālu.

Mūsdienās tiek ražotas speciāli izstrādātas zobu sukas ar sintētiskiem neilona sariņiem, jo to virsma ir gluda un pie tiem nepieķeras mikrobi, tāpat neilona sariņi mitrumā neuzbriest un tos ir viegli izskalot.

Izvēloties zobu suku, priekšroka ir dodama tādai, kam ir relatīvi maza saru galviņa, plats un garš rokturis, mīksti neilona sariņi ar noapaļotiem galiem, sariņu kūlīši ir novietoti taisnās līnijās.

Kaut ir ļoti liela zobu suku izvēle, ieteicamas ir īpaši mīkstās (supersoft, ultrasoft) vai mīkstās (soft) zobu sukas. Tīrot zobus ar zobu sukām, kam ir vidēji cieti vai cieti sariņi, ir liela iespēja savainot smaganas un zobu emalju.

Zobu suka ir jāmaina regulāri – aptuveni reizi 3 mēnešos vai ātrāk, ja tās sariņi ir izspūruši.

Pēc zobu tīrīšanas zobu suka ir jānoskalo siltā ūdenī. Pēc zobu tīrīšanas tā ir jāatstāj trauciņā žāvēties ar sariņiem uz augšu.

Bērniem domātās zobu pastas parasti ir paredzētas kariesa profilaksei. Bērnam nedrīkst izmantot zobu pastas, kas paredzētas ārstēšanai vai balināšanai.

Izvēloties zobu pastu, ir svarīgi pārliecināties, lai zobu pastas sastāvā būtu fluorīdi. Maziem bērniem (2–6 g. v.) paredzētajās zobu pastās fluorīdu koncentrācija ir ne mazāk kā 1000 ppm. Lielākiem bērniem (no 6 g.v.) ir ieteicamas zobu pastas ar fluorīdu saturu līdz 1500 ppm. Zobu pasta uz sausas zobu sukas ir jāuzspiež tikai mazliet. Bērnam līdz divu gadu vecumam ieteicams nedaudz ierīvēt zobu pastu zobu sukas sariņos, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – uz zobu sukas jāuzspiež mazs pastas zirnītis, pieaugušajam – zobu pasta jāuzspiež tik daudz, lai tā nepārsniegtu pusi no zobu sukas galviņas garuma.

zobu pastas daudzums

Zobu diegošana ir labs veids, kā iztīrīt aplikumu no zobu starpām. Ja bērnam sānu zobi ir cieši, zobu diegošanu var sākt apmēram no 5 gadu vecuma, bet to var darīt arī ātrāk, kaut vai rituāla un zobu kopšanas ieraduma veidošanas dēļ. Svarīgi, ka zobu stapu diegošana jāveic pirms zobu tīrīšanas ar zobu pastu un zobu suku.

Ir daudz un dažādu veidu zobu diegi – vaskoti, nevaskoti, lentveida, fluorīdus saturoši, tādi, kas uzbriest saskaroties ar siekalām, krāsaini un balti, ar dažādām garšām. Kuru izvēlēties, tas ir gaumes jautājums, tomēr vislabāk ir lietot vaskoto zobu diegu, kas satur fluorīdus.

Zobu diega vietā nekādā gadījumā nedrīkst lietot parastos spolīšu diegus, jo tie ir asi un var savainot smaganas, kā arī pārplīst un iesprūst starp zobu spraugām, jo nav paredzēti šādai darbībai.

Zobu diegošanu ir vēlams veikt reizi dienā – vislabāk pirms zobu tīrīšanas vakarā. Vēlams zobus diegot spoguļa priekšā.

Zobu diegošanas metode pirmsskolas vecuma bērniem

Ir nepieciešams aptuveni 30 cm garš zobu diegs. Diega galus sasien mezgliņā, lai veidojas aplis, kas palīdzēs bērnam vieglāk veikt zobu diegošanas procedūru. Diegošanu sāk no vienas mezgliņa puses, katrā zobu starpā liekot jaunu diega daļu (pulksteņrādītāju virzienā). Pēc visu zobiņu izdiegošanas ir jāizskalo mute. Šajā vecumā bērnam zobus diegot palīdz vecāki.

Zobu diegošanas pamatmetode skolas vecuma bērniem

Ir nepieciešams aptuveni 30 cm garš zobu diegs. Diegu uztin uz katras rokas vidējiem pirkstiem un iestiepj ar īkšķi un rādītājpirkstu tā, lai starp tiem paliek 7–8 cm garš diega gabals.

Diegu piespiež zobam, apliecot to  C burta veidā vienam no zobiem, vada to cauri kontaktpunktam ar rīvējošām kustībām. Tad ievada diegu uz leju smaganu rievā starp pirmo zobu un smaganu līdz rievas pamatnei, tad paceļ to uz augušu un zobu diegu ievada smaganu rievā pie blakus zoba.

Kad zobstarpa ir iztīrīta, izlietotais diega gabaliņš jāuztin uz labās rokas pirksta un diegošana jāturpina nākamajiem zobiem.